Šie garie pipari nāk no kāpjoša auga ar saknēm, kas parādās no dzinumu mezgliem. Auga izplatības apgabals sniedzas no Indijas ziemeļiem līdz Indonēzijai. Augļus, kas atgādina vītolu, lazdu riekstu vai bērza pumpurus, novāc un žāvē dažādās nogatavināšanās stadijās, un pēc tam izmanto ne tikai kā garšvielu, bet arī ārstniecības līdzekli. Garie pipari tiek uzskatīti par pirmo piparu veidu, kas senos laikos sasniedzis Eiropu, un tie bijuši pazīstami ilgi pirms melnajiem pipariem. Garākie šī pipara augļi ir asāki par melnajiem pipariem, bet lietojami tikpat daudzos veidos. Garie pipari ir asi un sildoši ar saldu un zemīgu piegaršu. No tiem nāk patīkams, kanēlim līdzīgs aromāts, kas atsauc atmiņas par Ziemassvētku laiku. Garie pipari ir piemēroti smalcināšanai piestā, bet tos var malt arī dzirnaviņās. Par lietojot veselus, tie pastiprinās garšu buķeti un dos viegli saldenu ziedu aromātu mērcēm, buljoniem un marinādēm. Uzmanību: palielinoties gatavošanas laikam, palielināsies arī asums, tāpēc aicinām tos pievienot tuvāk gatavošanas beigām tiem, kas nevēlas pārāk stipru garšu. Izskats: 2-5 cm lieli, brūnganpelēki augļi, kas atgādina bērza pumpurus. Garša: salda, pikanta, ar kanēlim līdzīgu piegaršu. Ēdieni: visi gaļas ēdieni, īpaši medījuma gaļa, zivis, sautējumi, stiprie sieri, kompoti un pat deserti.