Neparasta garšviela, kas nudien nebūs sastopama katrā otrajā virtuvē, taču reiz izmēģināta un nogaršota, tā iekaros daudzu kulināru un pavārmākslas mīļotāju sirdis.
Tonkas pupiņas patiesībā ir sēklas skaisti ziedoša Cumaru koka augļiem Dienvidamerikā, taču īpaši iecienītas un populāras tās ir tieši franču virtuvē. Tonkas pupiņu īstā dzimtene ir Venecuēla, no kurienes šis augs aizceļojis un nu aug gandrīz visā Dienvidamerikā – lielākoties Brazīlijā, Gajānā un Surinamā. Lai svaigi iegūtas pupiņas nebūtu rūgtas, tās kādu laiku mērcē rumā un pēc tam kaltē.
Tonkas pupiņas, sauktas arī par kumaru jeb cumaru (angļu val.) – šis nosaukums cēlies no pupiņu sastāvā esošā kumarīna (parasti tā koncentrācija ir 1-3%, reizēm pat 10%). Kumarīnu gandrīz pirms divsimt gadiem izolēja tieši no Tonkas pupiņām un ārstniecības amoliņa, un šī viela nodrošina patīkamo, vaniļas pupiņām, mandelēm, smaržīgām madarām un pļavas timotiņam tik ļoti līdzīgo aromātu, tomēr viegli rūgtenu garšu. Īstā vaniļa nereti receptēs tiek aizstāta ar Tonkas pupiņām.
Ir zināms, ka kumarīns var būt toksisks un izraisīt veselības problēmas, taču tad ir jāapēd apmēram trīsdesmit Tonkas pupiņas. Kumarīna kristāli, pupiņu mērcēšanas laikā, izgulsnējas zem epidermas slāņa, radot pupiņām nedaudz noputējušu vai pat apsarmojušu vizuālu efektu.
Tonkas pupiņas gūs lielisku saderību ar šokolādi un no tās gatavotiem desertiem. Tāpat tās garšos lieliski kopā ar ogu un augļu sorbertiem, desertiem, kūkām, krēmiem, vaniļas mērci, kā arī ar saldējumu. Savdabīgāka ir Tonkas pupiņu garša kopā ar zivju ēdieniem, kā arī, ja tās pievieno mājās gatavotai majonēzei, tomātu pastai vai mērcei, arī zupai. Tāpat tās piestāvēs kartupeļu, ķirbju ēdieniem, augļu un ogu čatnijiem, Sarīvējiet Tonkas pupiņas līdzīgi kā muskatriekstu un pieberiet pa šķipsniņai kafijai un jau minētajiem desertiem. Tonkas pupiņas iederēsies arī uz ziemu gatavotos ievārījumos.