Autors: mg-admin

Aromatizēts sāls ir kā radīts tiem, kas mazliet baidās no jaunām, spēcīgu garšvielu kombinācijām. Turklāt aromatizēta sāls radīšanas māksla ir neierobežoti plaša, aizraujoša, radoša un galvenais – droša, ar pārliecinoši laba produkta iznākumu! Klasiskā proporcija ir šāda – uz 75 gramiem sāls jāņem 1 – 2 tējkarotes garšvielu, kas atbilst apmēram 3 – 15 gramiem. Ja rodas šaubas par garšvielu saderību vai pievienojamo garšvielu daudzumu, „Manas Garšas” garšziņi būs priecīgi palīdzēt!

Variācijas ir bezgalīgas, un eksperimentēšana var sākties! „Manas Garšas” radītā garšvielu maisījumu konstruēšanas platforma ir kā radīta jaunu aromatizētu sāls maisījumu veidošanai gan Jūsu virtuvei, gan kā dāvana labākajiem draugiem!

Daži ieteikumi:

Kombinējiet 100 gramus Zaļo bambusa sāli ar 5 gramiem bioloģiskajām citrona miziņām, 5 gramiem čili piparu un 5 gramiem asās paprikas pulveri, vai 100 gramus Persiešu zilo sāli ar 5 gramiem ķimeņu, 3 gramiem rozmarīna un 3 gramiem rozā piparu. Interesantu garšu var panākt, kombinējot sāli ar lavandas un samteņu ziediem, kā arī ar Ceilonas kanēli, vaniļu, muskatziediem. Vairākas aromatizēto sāļu receptes pieejamas https://manasgarsas.lv/grupa/garsvielu-maisijumi/veidi/a-z/

Lieliski izdosies pikantie, piparotie sāļi – uz 100 gramiem sāls ņemot vidēji 10 gramus piparu. Te derēs gan asie Tasmānijas un Teličeri pipari, gan maigāk garšojošie Kampotas sarkanie pipari un aromātiskie Madagaskaras pipari. Un, kā būtu, ja pievienotu vēl pāris gramus kaltētu mārrutku sakni un ķiploku granuliņu?

Iesakām aromatizēto sāli gatavot nelielās porcijās un uzglabāt slēgtā traukā ne ilgāk kā vienu mēnesi!

Aromatizētais sāls noteikti baudāms ar avokado, biezpienu, rikotas vai svaigo bezpiedevu sieru, tomātu šķēlītēm, grilētiem dārzeņiem, olām un pat augļu salātiem. Gards tas būs pat pankūku mīklā un uz tvaicētas zivs filejas. Iemaisiet 100 gramos sviesta pustējkaroti aromatizēta sāls un ziediet uz svaigas rudzu maizes!

Kad vēders jūtas savārdzis un tajā manāms diskomforts, kā tas mēdz notikt pēc viesībām pie bagātīgi klāta galda, ne vienmēr ienāk prātā, ka tieši garšvielas varētu palīdzēt. Protams, garšvielas nav akūti radušos sāpju vai spazmu risinājums, taču, regulāri tās iekļaujot ēdienā, atklāsiet un pārliecināsieties par garšvielu spēju uzlabot gremošanas procesus – veicināt zarnu peristaltiku (kustību) un gremošanas enzīmu sekrēciju, kā arī mazināt vēdera uzpūšanos un sāpes, kas rodas no pārmērīgas gāzu veidošanās vai kādas nejaukas baktērijas ietekmē. Īpaši vasaras laikā, kad vairāk tiek ēsti svaigi, termiski neapstrādāti produkti – dārzeņi, salāti, augļi, ogas – ņemti taisni no dārza, garšvielas būtu neatsverams palīgs vēdera labsajūtas nodrošināšanai.

„Zāļu skapītī” ikdienas lietošanai noteikti ieteicams turēt melnos piparus – tiem piemīt gremošanas orgānu darbību stimulējošs efekts. Melnie pipari veicina siekalu un kuņģa sulas – izteiktu anti – bakteriālu vielu sekrēciju. Smalciniet piparus tieši pirms pievienošanas ēdienam! Iesakām izmēģināt Teličeri vai Kampotas melnos piparus!
Nākamais palīgs – kardamons! Lieliski novērš vēdera uzpūšanos! Svaigi maltu kardamonu kopā ar kanēli pārkaisiet brokastu biezputrai, rīsiem vai pusdienās gatavotam eksotiskākam ēdienam – piemēram, pupiņu, tomātu, bekona un ananāsu sautējumam indiešu gaumē.

Koriandrs – tā sēklas satur eļļu, kura bagātas antioksidantiem – šūnas aizsargājošām aktīvām vielām. Kardamona sēklu eļļa organismā cīnās pret spazmām, relaksējot gremošanas orgānu muskulatūru. Viens no kairinātu zarnu sindroma iemesliem ir tieši hroniski sasprindzinātas gremošanas orgānu muskulatūras izraisītas sāpes un diskomforts. Lietojiet koriandru kopā ar citām garšvielām kā piedevu pikantākiem ēdieniem, piemēram – grilējot, cepot gaļu.

Kumīns, kas plaši tiek lietots Indijas un Meksikas iedzīvotāju ikdienas uzturā, labi palīdz novērst vēdera uzpūšanos. Vienkārši pakošļājiet kumīna sēklas vai arī pagatavojiet no tām tēju, un izdzeriet to pēc maltītes.
Izteiktas pret – iekaisuma un anti – bakteriālas spējas piemīt kurkumai. Svaiga kurkumas saknes sula novērš pārmērīgu kuņģa skābes sekrēciju un gremošanas traucējumus, taču arī kurkumas pulveris ir lielisks palīgs gremošanas procesu veicināšanā. Pievienojiet kurkumu dārzeņu sautējumiem, vistas gaļas ēdieniem, kā arī augļu desertiem un kokteiļiem – ne daudz, bet regulāri.

Neparasta garšviela, kas nudien nebūs sastopama katrā otrajā virtuvē, taču reiz izmēģināta un nogaršota, tā iekaros daudzu kulināru un pavārmākslas mīļotāju sirdis.

Tonkas pupiņas patiesībā ir sēklas skaisti ziedoša Cumaru koka augļiem Dienvidamerikā, taču īpaši iecienītas un populāras tās ir tieši franču virtuvē. Tonkas pupiņu īstā dzimtene ir Venecuēla, no kurienes šis augs aizceļojis un nu aug gandrīz visā Dienvidamerikā – lielākoties Brazīlijā, Gajānā un Surinamā. Lai svaigi iegūtas pupiņas nebūtu rūgtas, tās kādu laiku mērcē rumā un pēc tam kaltē.

Tonkas pupiņas, sauktas arī par kumaru jeb cumaru (angļu val.) – šis nosaukums cēlies no pupiņu sastāvā esošā kumarīna (parasti tā koncentrācija ir 1-3%, reizēm pat 10%). Kumarīnu gandrīz pirms divsimt gadiem izolēja tieši no Tonkas pupiņām un ārstniecības amoliņa, un šī viela nodrošina patīkamo, vaniļas pupiņām, mandelēm, smaržīgām madarām un pļavas timotiņam tik ļoti līdzīgo aromātu, tomēr viegli rūgtenu garšu. Īstā vaniļa nereti receptēs tiek aizstāta ar Tonkas pupiņām.

Ir zināms, ka kumarīns var būt toksisks un izraisīt veselības problēmas, taču tad ir jāapēd apmēram trīsdesmit Tonkas pupiņas. Kumarīna kristāli, pupiņu mērcēšanas laikā, izgulsnējas zem epidermas slāņa, radot pupiņām nedaudz noputējušu vai pat apsarmojušu vizuālu efektu.

Tonkas pupiņas gūs lielisku saderību ar šokolādi un no tās gatavotiem desertiem. Tāpat tās garšos lieliski kopā ar ogu un augļu sorbertiem, desertiem, kūkām, krēmiem, vaniļas mērci, kā arī ar saldējumu. Savdabīgāka ir Tonkas pupiņu garša kopā ar zivju ēdieniem, kā arī, ja tās pievieno mājās gatavotai majonēzei, tomātu pastai vai mērcei, arī zupai. Tāpat tās piestāvēs kartupeļu, ķirbju ēdieniem, augļu un ogu čatnijiem, Sarīvējiet Tonkas pupiņas līdzīgi kā muskatriekstu un pieberiet pa šķipsniņai kafijai un jau minētajiem desertiem. Tonkas pupiņas iederēsies arī uz ziemu gatavotos ievārījumos.

Brīnišķīgs un vērtīgs, vārpās izvietotiem dzelteniem ziediem ziedošs savvaļas augs ir naktssvece, kurš par savu dzimteni dēvē Ziemeļ- un Dienvidameriku. Šī auga nosaukums cēlies, cilvēkiem novērojot, ka ziedi atveras tikai vakarā, bet jau nākamajā dienā tie ir aizvērušies un novītuši.

Jau kopš seniem laikam un vēl joprojām naktssvece un no tās sēklām iegūtā eļļa ir plaši atpazīstama medicīnisko rekomendāciju dēļ. Eļļa bagātīgi satur gamma – linolskābi, kas ir viena no vērtīgākajām omega – 6 taukskābēm.
Ja šo vērtīgo eļļu iegūst no naktssveces auga sēklām, kāpēc gan uzturā neiekļaut pašas sēklas? Ārkārtīgi vērtīgās sēklas ir ne tikai minētās taukskābes avots; tās ir bagātas ar triptofānu – aminoskābi, kura organismā tiek pārveida serotonīnā – mūsu garastāvokli pozitīvi ietekmējošā bioloģiski aktīvā vielā.

Sēklās esošās gamma – linolskābes īpašības jau sen ir aprakstītas medicīniskā literatūrā – tai piemīt premenstruālā sindroma, reimatoīdā artrīta, osteoporozes, sirds un asinsvadu slimību, kā arī fibrocistozes izraisīto sāpju aizkavējošs un nomācošs efekts. Zināms, ka naktssveces sēklās esošās omega – 6 taukskābes stiprina imūnās funkcijas, uzlabo ādas un matu stāvokli.

Sēklas iesakām lietot pie svaigiem salātiem, iemaisīt biezpienā, jogurtā, sviestā vai pārkaisīt jau pagatavotam ēdienam. Lieliski tās iederēsies dažādās smūtiju un piena kokteiļu receptēs. Ja katru dienu apēdīsiet pusi vai pilnu tējkaroti naktssveces sēklu, organisms to novērtēs!

Lai atsevišķos dabā sastopamajos augos sāktu rosīties saldā garša, cilvēks savu roku nav pielicis. Saules apspīdēto niedru pārsteidzoši patīkamo, medaino garšu pirmie atklāja indieši, kuri arī nodēvēja šos augus par cukurniedrēm. Tās galvenokārt sāka audzēt Indijā, Jaungvinejā un Dienvidāzijā. No cukurniedrēm iegūtā bezgala saldā viela tolaik atceļojusi arī uz Eiropu, kur tās vērtība pielīdzināta zeltam.

Mūsdienās cukura ražošanas industrija ir izpletusies tik plaši, un saldie, baltie kristāli uzturā tiek iekļauti tik bieži, ka radies nopietns drauds veselībai. Nereti visi cukuri tiek dēvēti par “balto nāvi”, lai gan patiesībā apdraudējumu rada cukuru lietošanas apjoms nevis pats produkts, īpaši, ja runa ir par nerafinētajiem, miklajiem, tumšajiem, ar cukurniedru sulu un tajā esošajām minerālvielām bagātajiem cukuriem.

“Manas Garšas” piedāvā gan no cukurniedrēm iegūtos – Panela, Gavedelupas, Reinjonas, Muskovado cukurus, gan īpašo bioloģiski sertificēto Argentīnas niedru cukuru un virs bērzu skaidiņām kūpināto cukurniedru cukuru, un tāpat brīnišķīgi aromātiskos – no kļavām, bērziem, kokosa ziediem un palmu ziedpumpuriem iegūtos nerafinētos cukurus. Cits par citu aromātiskāki, pilnīgāku smaržu un garšu, tie gaida pienākam savu kārtu, lai tiktu iekļauti debešķīgos desertos.

Mūsu piedāvāto cukuru klāsts būs noderīgs ne vien kaislīgiem konditoriem un pikanto ēdienu gatavošanas cienītājiem, bet ikvienam, kas savu rīta kafiju vai mājās gatavotu smalkmaizīšu garšu vēlas papildināt ar karameļu, īrisu un melases patīkamo noti.

“Manas Garšas” iesaka bagātināt nerafinētos cukurus ar Burbonas vaniļas, Tonkas pupiņu, Francijas brīnišķīgo lavanu vai rožu ziedlapiņu aromātu!

Jums ir lieliska iespēja visus minētos cukurus un lieliskās piedevas kombinēt pašiem mūsu mājas lapas sadaļā “Pagatavot maisījumu” un izbaudīt pasaules vissaulaināko vietu dāsni saldās veltes.

 

 

Gandrīz divdesmit veidu piparu ir “Manas Garšas” piedāvājumā, un solāmies meklēt vēl jaunas piparu garšas!

Pipari ir īsta dabas bagātība! Andalimānas pipari, kas nākuši no Indonēzijas lielākās salas – Sumatras, ir vietējo iedzīvotāju lepnums – laima un mandarīnu aromāts raksturo šo piparu garšu.

Banasuras augstkalnes pipari, savukārt, auguši Keralas štatā, Indijā, un ir retums garšvielu tirgū, jo to kopējā raža gada laikā nepārsniedz divas tonnas. Šiem pipariem piemīt intensīvs, ass aromāts.

Kambodža pasaulē zināma ar lieliskajiem Kampotas sarkanajiem pipariem – tie ir nogatavinātas piparauga ogas ar izteiksmīgu augļu aromātu, kurā jūtamas karameļu, medus un vaniļas saldās notis. Šie pipari nav tik asi kā melnie pipari un tos ieteicams pievienot ēdienam īsi pirms gatavības vai arī pasniegšanas brīdī.

Austrālijas dienvidos nelielā daudzumā iegūst Tasmānijas jeb kalnu piparus, kurus mēdz dēvēt arī par garšvielu hameleoniem – sākotnējā garša ir salīdzinoši maiga, ar augļu aromāta pieskaņu, taču negaidīti pārsteidz ēdājus ar intensīvu, spēcīgu, izteiksmīgu nokrāsu.

No Nepālas un Tibetas nākušie Timutas pipari pieder pie dabīgajiem citronpipariem – to garšā iezīmējas greipfrūta, rožu un kanēļa aromāts, taču nav jūtams melnajiem pipariem raksturīgais asums.

Pipari ir ne vien lieliska piedeva gaļas, zivju, dārzeņu, pākšaugu ēdieniem un pat desertiem, bet arī virkni veselībai noderīgu bioloģiski aktīvu vielu avots. Piperīns – viens no visvairāk pētītajiem komponentiem, kas tumšajiem auglīšiem piešķir pikantumu un asumu, uzlabo kuņģa un zarnu trakta motilitāti, veicina gremošanas enzīmu sekrēciju, uzlabo asins apgādi visā gremošanas traktā. Ir izpētīts, ka piperīns uzlabo selēna, beta- karotīnu, B grupas vitamīnu un citu monomēros sašķelto vielu uzsūkšanās spēju.

Pipari ir tādu antioksidantu kā – karotinoīdu, kriptoksantīna, zeaksantīna, likopēna, vitamīna C un A ieguves avots. Lai gan lietoti nelielā daudzumā, tie sniedz lielu efektu, jo ārkārtīgi koncentrēti satur minētās vielas, kuras palīdz neitralizēt brīvos radikāļus, tādējādi aizsargājot organismu no ļaundabīgiem audzējiem un citām slimībām.

“Manas Garšas” iesaka izmēģināt katru no pipariem atsevišķi, kā arī radīt to unikālas kombinācijas! Smalciniet piparus tieši pirms pievienošanas ēdienam un dariet to brīdi, kad ēdiens ir tuvu gatavības brīdim vai arī jau likts galdā!

Keralas dārgumi – garšvielas!

 

Pirms pāris gadiem zinātnisko publikāciju bāzē ProQuest ievietots lielisks raksts – “Kerala Spices come in small pack but contain larger health benefits” (Food & Beverage News, May 26, 2014). Nosaukumu latviskojot, sanāktu aptuveni šādi – „Garšvielas no Keralas atceļo mazās paciņās, taču ieguvums veselībai tajās ir milzīgs”.

Indija var lepoties ar tajā audzēto garšvielu klāstu, kas plaši tiek lietotas gan vietējo iedzīvotāju virtuvē, gan pieprasītas visā pasaulē. Parasti garšvielas pievieno, lai izceltu, bagātinātu, dažādotu ēdiena garšu, taču pēdējo pārdesmit gadu laikā tiek pētīta garšvielu ietekme uz veselību. Ne velti indieši saka, ka pikants, vircots ēdiens sniedz vairāk labuma kā vitamīnu kapsulas.

Kerala ir viens no Indijas štatiem, kurš atrodas Indostānas pussalas dienvidos, un no tās nākušās eksotiskās garšvielas ceļo pa pasauli, izplatot neatkārtojamu smaržu. Šajā reģionā iegūst labu kardamona, kanēļa, krustnagliņu, ingvera, vaniļas, muskatriekstu, melno piparu, oregano, rozmarīna, karija lapu, timiāna, lauru lapu, koriandra un salvijas un bazilika ražu. No šīm garšvielām iegūtās eļļas un ekstrakti, īpaši krustnagliņu, kanēļa, vaniļas – ir īpaša bagātība. Tiek pētīts, ka garšvielas, ja tās tiek bagātīgi lietotas katrā ēdienreizē, piegādā organismam kalciju, dzelzi, B grupas vitamīnus, C vitamīnu, kā arī antioksidantus un karotinoīdus. Garšvielas un garšaugi satur tik maz kilokaloriju, ka tās var lietot, nebaidoties tikt pie lieka ķermeņa svara.

Katrai Keralas īpašai garšvielai ir sava vērtība, taču minētājā publikācijā izceltas dažas:

Melnie pipari – pasaulē visplašāk lietotā garšviela jeb “Garšvielu karalis”. Asie, pikantie, melnie auglīši, ko mēs dēvējam par pipariem, atrodas daudzu zinātnieku redzeslokā. Tiek atklātas arvien jaunas melno piparu īpašības – tie stimulē metabolismu jeb vielmaiņu, nodrošina ātrāku sāta sajūtu, līdz ar to ir palīgs ķermeņa svara kontrolē. Melnie pipari uzlabo ēdiena kvalitāti, jo tajos ir vielas, kam piemīt antibakteriālas īpašības. Izkaltētas piparogas – tādas, kādas mēs tās visbiežāk pērkam un lietojam, mazina piesātināto taukskābju izraisīto negatīvo ietekmi uz veselību. Mājas apstākļos melnie pipari plaši tiek lietoti saaukstēšanās un klepus gadījumā.

Kardamons – garšviela, bez kuras Indijā nav iedomājama lielākā daļa ēdienu. Kardamons mazina kuņģa skābes veidošanos, līdz ar to ir vērtīgs cilvēkiem ar tā saucamo atviļņa slimību. Tāpat kardamonu plaši pielieto kā elpas atsvaidzinātāju. Šo garšvielu Indijā lieto, lai stimulētu apetīti, kā arī mazinātu nelabuma sajūtu. Kardamonam piemīt diurētiskas īpašības, jo tas bagātīgi satur kāliju. Mediķi kardamonu iesaka lietot cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu.

Muskatrieksts – koncentrēts vitamīnu, flavonoīdu, ēterisko eļļu produkts, ko indieši iesaka iekļaut ne vien ēdienu receptēs, bet arī kā ārēju pretsāpju līdzekli, uzklājot to uz sāpošās vietas. Vietējo iedzīvotāji zina teikt, ka muskatrieksts uzturā nodrošina asu, smalku un precīzu smadzeņu darbību!

Koriandra lapas ir atrodamas katras indiešu ģimenes mājās. Tās lieto ēdienu rotāšanai un dažādu čatniju pagatavošanai. Koriandra lapu un sēklu labums ir liels – ir zināms, ka šis augs spēj mazināt glikozes līmeni asinīs, kā arī zema blīvuma jeb „sliktā” holesterīna daudzumu, bet paaugstina „labo” jeb augsta blīvuma holesterīna līmeni asinīs. Sēklas satur daudz šķiedrvielu, dzelzi un magniju.

Lauru lapas, Indijā pazīstamas kā „Tejpatta”, cilvēkiem ar diabētu ir labi zināmas un efektīvas cukura līmeņa mazinātājas asinīs. Lauru lapas ir bezgala aromātiskas, vitamīniem un minerālvielām bagātas (tāpēc tās iesaka samalt un pievienot ēdienam), tās, līdzīgi kā koriandrs, regulē holesterīna un triglicerīdu līmeni asinīs. Indijā lauru lapas lieto gremošanas procesu stimulēšanai, sirds – asinsvadu sistēmas stiprināšanai, arī kā līdzekli pret saaukstēšanos un infekcijām.

Minētajā publikācijā aprakstītas vēl citu populārāko no Keralas nākušo garšvielu pozitīvās īpašības, un tas liek domāt, ka indiešu virtuve ir ne tikai bezgala aromātiska, bet arī liels ieguvums labai veselībai.

Īpaši iesakām izmēģināt lieliskos Teličeri piparus no Keralas apgabala: https://manasgarsas.lv/prod…/teliceri-melnie-pipari-graudos/

Ideāla garšviela un bagāts ēterisko eļļu (vidēji 46 – 48%), olbaltumvielu (vidēji 43%), magnija, fosfora, vara un arī B grupas vitamīnu produkts aso un pikanto garšu cienītājiem ir – melno sinepju sēklas, iegūtas Indijā. Kā jau visās sēklās esošās eļļas, arī sinepju eļļa ir ārkārtīgi augstvērtīga – tai piemīt antiseptiskas īpašības, tā uzlabo imūnsistēmas un sirds – asinsvadu sistēmas darbību.

Melno sinepju sēklas ir visasākās, salīdzinot ar dzeltenajām vai brūnajām sēkliņām, taču tas netraucē šo lielisko produktu vēl kombinēt ar čili un melnajiem pipariem, mārrutkiem, ingveru, kā arī ar citrusaugļu miziņām, lai iegūtu daudzveidīgāku garšu. Sinepju sēklas izmērcējot vēsā ūdenī un sablendējot ar šo pašu ūdeni, etiķi, citrona, laima vai apelsīnu sulu, vīnu, alu un pat stiprākiem alkoholiskiem dzērieniem, un pievienojot medu, iegūst lielisku piedevu gaļas un zivju ēdieniem.

Pārsteidzoši garšu sagādās augļu un sinepju sēklu kombinācija, kuru varat papildināt ar krustnagliņu, kardamona un kanēļa aromātu. Sautējot gaļu kopā ar šādi bagātinātu sinepju masu, izdosies lielisks ēdiens!

Sinepju sēklas ir arī ļoti dekoratīvs produkts – ar tām varat apkaisīt svaigus salātus, svaigu lasi, biezpienu un svaigo sieru. Sēkliņas iederēsies uz picām un karstmaizēm. Veselas sinepju sēklas bagātinās marinādes garšu, savukārt samaltas tās varat iekļaut dažādu garšvielu maisījumos.

Zem nosaukuma polifenoli sarindojas virkne dažādu augu izcelsmes vielu, kam ir pārliecinoši liela nozīme labas veselības saglabāšanā – tie aizkavē un nomāc iekaisumus organismā, tiem piemīt spēja pasargāt organismu no audzējiem, neirodeģeneratīvām un sirds – asinsvadu slimībām. Arvien pārliecinošāki ir pētījumi, ka polifenolus saturošie produkti, ēsti kopā, piemēram, ar grilētu, ceptu gaļu, mazina termiskās apstrādes laikā veidojošos kaitīgo kancerogēno vielu ietekmi uz organismu.

Produkti ar izteiktu, reizēm sīvu un pat asu garšu un smaržu, kā arī izteiksmīgu krāsu liecina, ka tajos atrodas vesela polifenolu valstība. Apkopotie pētītie dati par „Top 100 produktiem pēc polifenolu koncentrācijas tajos (mg/100 g produkta)” atklāj, ka lielākā daļa no pirmajiem – polifenolus visbagātīgāk saturošajiem trīsdesmit produktiem ir tieši garšvielas, garšaugi un tumšās krāsas ogas. Pirmajā vietā atrodas krustnagliņas (15 188 mg polifenolu/100 gramos), tad seko kaltētas piparmētras (11 960 mg polifenolu/100 gramos), anīsa zvaigznes (5460 mg/100 gramos), kakao pulveris, selerijas sēklas, aronijas, melnā plūškoka ogas, salvija, rozmarīns, timiāns, upenes un vēl citi vērtīgi produkti, bet saraksts ar šiem Top 100 produktiem noslēdzas ar tādiem vairāk zināmiem produktiem – kā ķimenes (33 mg polifenolu/100 gramos), kaltēti pētersīļi (25 mg polifenolu/100 gramos), zaļās vīnogas (15 mg polifenolu/100 gramos) un, piemēram, burkāni (14 mg polifenolu/100 gramos). Starpība polifenolu koncentrācijas ziņā starp krustnagliņām un ķimenēm ir milzīga, taču jāņem vērā arī šo garšvielu patēriņš. Krustnagliņas un arī anīss, iespējams, nebūs tie produkti, kurus mēs aizrautīgi lietosim ikdienā, taču ir vērts uz to tiekties.

Ja skatāmies uz Top 100 polifenolus visvairāk saturošajiem produktiem vienā vidēji lielā porcijā, tad visaugstākā šo aktīvo vielu koncentrācija būs melnā plūškoka ogās, aronijās un upenēs (vidēji 1500 mg polifenolu/145 gramus lielā porcijā), saldajos ķiršos, zemenēs, kazenēs un avenēs (vidēji 320 mg polifenolu/150 gramus lielā porcijā), melnajā un zaļajā tējā (vidēji 180 mg polifenolu/200 ml gatavas tējas).

Polifenoli augiem sniedz milzīgu aizsardzību, kaut vai, piemēram, pret puvi. Vai neesat nekad domājuši, kā purvā augošie koki spēj gadiem mirkt ūdenī, bet nesapūt. Tāpat rūgtajā, sīvajā mizā vai sulā esošie polifenoli aizsargā augus pret baktērijām, vīrusiem, parazītiem, kā arī pret UV starojumu. Savukārt ir polifenoli, kas apgādā augus ar krāsu pigmentiem – tos mēs pazīstam kā karotinoīdus.

Ir milzīgs prieks apzināties, ka šī augu valsts bagātība – polifenoli, ir tik plašā klāstā pieejama arī mums. Izmantosim iespēju un lietosim vairāk uzturā garšvielas, garšaugus un arī ogas, par kuru labvēlīgo ietekmi patiesībā ne tuvu mēs nezinām visu.

Lavandu zilie lauki, līdzīgi kā Latvijā rudzupuķes, ir Francijas un arī Austrālijas lepnums. Simtiem gadu lavandas ziedi ir priecējuši acis un to reibinošais aromāts uzmundrinājis garāmgājējus. Pamazām ziedi ienākuši arī virtuvē… rīta rasai nožūstot, tie pumpuros noplūkti un izkaltēti.

Manas Garšas piedāvā bioloģiski sertificētus lavandas ziedus, kurus droši var iekļaut iemīļotākajās ēdienu receptēs! Kulinārijā pamatā izmanto kaltētus ziedpumpurus – tie bagātīgi satur lavandas ēterisko eļļu, no kā arī veidojas īpašā smarža un garša. Francijā populārs ir lavandas medus un sīrups, ko izmanto lavandas cepumu un zefīra gatavošanā. Lavandas aromāts daudziem var šķist pārāk specifisks, spēcīgs un koncentrēts, tāpēc lavandas ziedus ieteicams pievienot garšvielu un garšaugu maisījumiem! Lielisku garšas un smaržas buķeti lavanda radīs kopā ar kanēli, rožu ziedlapiņām, kardamonu, muskatziediem, arī ar dillēm. Pasaulē plaši zināmais Provansas garšvielu maisījums (baziliks, majorāns, timiāns, estragons, selerija) arī ietver lavandas ziedus. Augļu deserti – piemēram, no āboliem, bumbieriem, banāniem un persikiem kļūs daudz izteiksmīgāki, ja pievienosiet nedaudz lavandas ziedu, kā arī medu.

Lavandu mēdz pievienot arī gaļas (izcili labi – ar jēra gaļu) un dārzeņu sautējumiem, dažādiem desertiem no saldā krējuma un maskarpones siera, aitas un kazas piena produktiem, saldējumiem, sorbertiem, šokolādes kūkām un kēksiem, kā arī maizei un ievārījumiem, želejām un sīrupiem.

Izteikti aromātiska, garšīga un vērtīga izdosies lavandas tēja – tā nomierina nervu sistēmu, radot relaksējošu efektu, tāpēc ieteicama stresa, baiļu sajūtas un satraukumu gadījumā. Lavandas tēja mazina galvas sāpes un arī uzlabo atmiņu. Kombinējot lavandas ziedus ar citiem aromātiskiem kaltētiem augiem, iegūsiet daudzveidīgāku tējas garšu!

Līdzīgi kā gatavo vaniļas cukuru, ievietojot cukurā vaniļas pāksti, tāpat var pagatavot lavandas cukuru – labi noslēdzamā burkā ieberiet brūno cukuru un pievienojiet lavandas ziedus. Ļaujiet garšai ievilkties vismaz nedēļu. Šādu lavandas cukuru pievienojiet tējai, kafijai un desertiem!

 

„Manas Garšas” lepojas paziņot, ka mums ir piešķirta kvalitātes zīme „Topi Vesels”! Patiesi esam centušies, lai klientiem tiktu nodrošinātas labākās, svaigākās un visādā citādā ziņā augstvērtīgākās garšvielas un garšaugi, un tāpēc patiess prieks, ka esam novērtēti. Solām jau iesākto radošo un aizraujošo darbu tikpat azartiski turpināt un papildināt savus krājumus ar jaunām, vērtīgām, veselību veicinošām garšvielām, garšaugiem, bezgala aromātiskiem pipariem un augiem dažādu tēju maisījumiem. Sirsnīgs paldies Ancei no topivesels.lv!

Unikāls, augstvērtīgs, aromātisks un virtuvē ļoti plaši izmantojams produkts jebkurā gadalaikā ir tomātu pulveris. Nebaidieties no nosaukumu – pulveris! Tomātus dehidratējot (atūdeņojot, izkaltējot) un samaļot, iegūst lielisku, dabisku, uzturvielām bezgala bagātīgu produktu. Turklāt nav jābaidās, ka šis produkts, ja vien to uzglabā gaismu un skābekli necaurlaidīgā traukā, sabojāsies un zaudēs savu vērtību.

Datu bāze nutritiondata.self.com vēsta, ka 100 grami tomātu pulvera satur 13 grami olbaltumvielu jeb proteīna, 117 mg vitamīna C (dienas deva!), 12 mg vitamīna E (dienas deva!), pusi dienas devas no lielākās daļas B grupas vitamīniem. Tomātu pulverī (100 gramos) ir vairāk nekā puse dienas devas šķiedrvielu, kas ir ārkārtīgi nozīmīgas imunitātes, labas gremošanas sistēmas darbības un cukura līmeņa asinīs līdzsvarošanas uzturēšanā. Tomātu, kā arī citu kaltētu produktu lielais „plus” ir bagātīgais kālija avots. Kālijs ir pretstats nātrijam – tas palīdz no organisma izvadīt lieko ūdeni, tādējādi mazinot tūskas, kā arī nodrošina labu sirdsdarbību. Tomātu pulveris satur vairāk nekā pusi dienas devas kālija (1927 mg/100g produkta), kā arī ievērojamu daudzumu magnija, vara un mangāna.

Manas Garšas iesaka no saulainās Itālijas iegūtu tomātu pulveri iekļaut mērcēs, sacepumos, sautējumos, zupās, gaļas ēdienos, makaronu un rīsu ēdienos, kā arī pārkaisīt mājās gatavotiem popkorniem. Izmēģiniet pievienot tomātu pulveri zaļajiem smūtijiem pavasarī kopā ar pirmajām nātru lapiņām un kresēm, kā arī mūsu garšvielu maisījumu konstruktorā pagatavot antioksidantiem bagātu, aromātisku garšvielu maisījumu no kaltēta čili, ķiploku pulvera vai granulām, tomātu pulvera un nedaudz kurkumas.