fbpx

"Manas garšas" iesaka par pamatu izmantot mūsu radītos garšvielu maisījumus.
Pārveidojot vai papildinot tos, iegūstiet savai gaumei visatbilstošāko garšu kombināciju.

Naktssveces sēklas

Brīnišķīgs un vērtīgs, vārpās izvietotiem dzelteniem ziediem ziedošs savvaļas augs ir naktssvece, kurš par savu dzimteni dēvē Ziemeļ- un Dienvidameriku. Šī auga nosaukums cēlies, cilvēkiem novērojot, ka ziedi atveras tikai vakarā, bet jau nākamajā dienā tie ir aizvērušies un novītuši.

Jau kopš seniem laikam un vēl joprojām naktssvece un no tās sēklām iegūtā eļļa ir plaši atpazīstama medicīnisko rekomendāciju dēļ. Eļļa bagātīgi satur gamma – linolskābi, kas ir viena no vērtīgākajām omega – 6 taukskābēm.
Ja šo vērtīgo eļļu iegūst no naktssveces auga sēklām, kāpēc gan uzturā neiekļaut pašas sēklas? Ārkārtīgi vērtīgās sēklas ir ne tikai minētās taukskābes avots; tās ir bagātas ar triptofānu – aminoskābi, kura organismā tiek pārveida serotonīnā – mūsu garastāvokli pozitīvi ietekmējošā bioloģiski aktīvā vielā.

Sēklās esošās gamma – linolskābes īpašības jau sen ir aprakstītas medicīniskā literatūrā – tai piemīt premenstruālā sindroma, reimatoīdā artrīta, osteoporozes, sirds un asinsvadu slimību, kā arī fibrocistozes izraisīto sāpju aizkavējošs un nomācošs efekts. Zināms, ka naktssveces sēklās esošās omega – 6 taukskābes stiprina imūnās funkcijas, uzlabo ādas un matu stāvokli.

Sēklas iesakām lietot pie svaigiem salātiem, iemaisīt biezpienā, jogurtā, sviestā vai pārkaisīt jau pagatavotam ēdienam. Lieliski tās iederēsies dažādās smūtiju un piena kokteiļu receptēs. Ja katru dienu apēdīsiet pusi vai pilnu tējkaroti naktssveces sēklu, organisms to novērtēs!

Pasaules vissaulaināko vietu dāsnās veltes

Lai atsevišķos dabā sastopamajos augos sāktu rosīties saldā garša, cilvēks savu roku nav pielicis. Saules apspīdēto niedru pārsteidzoši patīkamo, medaino garšu pirmie atklāja indieši, kuri arī nodēvēja šos augus par cukurniedrēm. Tās galvenokārt sāka audzēt Indijā, Jaungvinejā un Dienvidāzijā. No cukurniedrēm iegūtā bezgala saldā viela tolaik atceļojusi arī uz Eiropu, kur tās vērtība pielīdzināta zeltam.

Mūsdienās cukura ražošanas industrija ir izpletusies tik plaši, un saldie, baltie kristāli uzturā tiek iekļauti tik bieži, ka radies nopietns drauds veselībai. Nereti visi cukuri tiek dēvēti par “balto nāvi”, lai gan patiesībā apdraudējumu rada cukuru lietošanas apjoms nevis pats produkts, īpaši, ja runa ir par nerafinētajiem, miklajiem, tumšajiem, ar cukurniedru sulu un tajā esošajām minerālvielām bagātajiem cukuriem.

“Manas Garšas” piedāvā gan no cukurniedrēm iegūtos – Panela, Gavedelupas, Reinjonas, Muskovado cukurus, gan īpašo bioloģiski sertificēto Argentīnas niedru cukuru un virs bērzu skaidiņām kūpināto cukurniedru cukuru, un tāpat brīnišķīgi aromātiskos – no kļavām, bērziem, kokosa ziediem un palmu ziedpumpuriem iegūtos nerafinētos cukurus. Cits par citu aromātiskāki, pilnīgāku smaržu un garšu, tie gaida pienākam savu kārtu, lai tiktu iekļauti debešķīgos desertos.

Mūsu piedāvāto cukuru klāsts būs noderīgs ne vien kaislīgiem konditoriem un pikanto ēdienu gatavošanas cienītājiem, bet ikvienam, kas savu rīta kafiju vai mājās gatavotu smalkmaizīšu garšu vēlas papildināt ar karameļu, īrisu un melases patīkamo noti.

“Manas Garšas” iesaka bagātināt nerafinētos cukurus ar Burbonas vaniļas, Tonkas pupiņu, Francijas brīnišķīgo lavanu vai rožu ziedlapiņu aromātu!

Jums ir lieliska iespēja visus minētos cukurus un lieliskās piedevas kombinēt pašiem mūsu mājas lapas sadaļā “Pagatavot maisījumu” un izbaudīt pasaules vissaulaināko vietu dāsni saldās veltes.

 

Garšvielu karaļi – pipari

 

Gandrīz divdesmit veidu piparu ir “Manas Garšas” piedāvājumā, un solāmies meklēt vēl jaunas piparu garšas!

Pipari ir īsta dabas bagātība! Andalimānas pipari, kas nākuši no Indonēzijas lielākās salas – Sumatras, ir vietējo iedzīvotāju lepnums – laima un mandarīnu aromāts raksturo šo piparu garšu.

Banasuras augstkalnes pipari, savukārt, auguši Keralas štatā, Indijā, un ir retums garšvielu tirgū, jo to kopējā raža gada laikā nepārsniedz divas tonnas. Šiem pipariem piemīt intensīvs, ass aromāts.

Kambodža pasaulē zināma ar lieliskajiem Kampotas sarkanajiem pipariem – tie ir nogatavinātas piparauga ogas ar izteiksmīgu augļu aromātu, kurā jūtamas karameļu, medus un vaniļas saldās notis. Šie pipari nav tik asi kā melnie pipari un tos ieteicams pievienot ēdienam īsi pirms gatavības vai arī pasniegšanas brīdī.

Austrālijas dienvidos nelielā daudzumā iegūst Tasmānijas jeb kalnu piparus, kurus mēdz dēvēt arī par garšvielu hameleoniem – sākotnējā garša ir salīdzinoši maiga, ar augļu aromāta pieskaņu, taču negaidīti pārsteidz ēdājus ar intensīvu, spēcīgu, izteiksmīgu nokrāsu.

No Nepālas un Tibetas nākušie Timutas pipari pieder pie dabīgajiem citronpipariem – to garšā iezīmējas greipfrūta, rožu un kanēļa aromāts, taču nav jūtams melnajiem pipariem raksturīgais asums.

Pipari ir ne vien lieliska piedeva gaļas, zivju, dārzeņu, pākšaugu ēdieniem un pat desertiem, bet arī virkni veselībai noderīgu bioloģiski aktīvu vielu avots. Piperīns – viens no visvairāk pētītajiem komponentiem, kas tumšajiem auglīšiem piešķir pikantumu un asumu, uzlabo kuņģa un zarnu trakta motilitāti, veicina gremošanas enzīmu sekrēciju, uzlabo asins apgādi visā gremošanas traktā. Ir izpētīts, ka piperīns uzlabo selēna, beta- karotīnu, B grupas vitamīnu un citu monomēros sašķelto vielu uzsūkšanās spēju.

Pipari ir tādu antioksidantu kā – karotinoīdu, kriptoksantīna, zeaksantīna, likopēna, vitamīna C un A ieguves avots. Lai gan lietoti nelielā daudzumā, tie sniedz lielu efektu, jo ārkārtīgi koncentrēti satur minētās vielas, kuras palīdz neitralizēt brīvos radikāļus, tādējādi aizsargājot organismu no ļaundabīgiem audzējiem un citām slimībām.

“Manas Garšas” iesaka izmēģināt katru no pipariem atsevišķi, kā arī radīt to unikālas kombinācijas! Smalciniet piparus tieši pirms pievienošanas ēdienam un dariet to brīdi, kad ēdiens ir tuvu gatavības brīdim vai arī jau likts galdā!

Keralas dārgumi – garšvielas!

Keralas dārgumi – garšvielas!

 

Pirms pāris gadiem zinātnisko publikāciju bāzē ProQuest ievietots lielisks raksts – Kerala Spices come in small pack but contain larger health benefits” (Food & Beverage News, May 26, 2014). Nosaukumu latviskojot, sanāktu aptuveni šādi – „Garšvielas no Keralas atceļo mazās paciņās, taču ieguvums veselībai tajās ir milzīgs”.

Indija var lepoties ar tajā audzēto garšvielu klāstu, kas plaši tiek lietotas gan vietējo iedzīvotāju virtuvē, gan pieprasītas visā pasaulē. Parasti garšvielas pievieno, lai izceltu, bagātinātu, dažādotu ēdiena garšu, taču pēdējo pārdesmit gadu laikā tiek pētīta garšvielu ietekme uz veselību. Ne velti indieši saka, ka pikants, vircots ēdiens sniedz vairāk labuma kā vitamīnu kapsulas.

Kerala ir viens no Indijas štatiem, kurš atrodas Indostānas pussalas dienvidos, un no tās nākušās eksotiskās garšvielas ceļo pa pasauli, izplatot neatkārtojamu smaržu. Šajā reģionā iegūst labu kardamona, kanēļa, krustnagliņu, ingvera, vaniļas, muskatriekstu, melno piparu, oregano, rozmarīna, karija lapu, timiāna, lauru lapu, koriandra un salvijas un bazilika ražu. No šīm garšvielām iegūtās eļļas un ekstrakti, īpaši krustnagliņu, kanēļa, vaniļas – ir īpaša bagātība. Tiek pētīts, ka garšvielas, ja tās tiek bagātīgi lietotas katrā ēdienreizē, piegādā organismam kalciju, dzelzi, B grupas vitamīnus, C vitamīnu, kā arī antioksidantus un karotinoīdus. Garšvielas un garšaugi satur tik maz kilokaloriju, ka tās var lietot, nebaidoties tikt pie lieka ķermeņa svara.

Katrai Keralas īpašai garšvielai ir sava vērtība, taču minētājā publikācijā izceltas dažas:

Melnie pipari – pasaulē visplašāk lietotā garšviela jeb “Garšvielu karalis”. Asie, pikantie, melnie auglīši, ko mēs dēvējam par pipariem, atrodas daudzu zinātnieku redzeslokā. Tiek atklātas arvien jaunas melno piparu īpašības – tie stimulē metabolismu jeb vielmaiņu, nodrošina ātrāku sāta sajūtu, līdz ar to ir palīgs ķermeņa svara kontrolē. Melnie pipari uzlabo ēdiena kvalitāti, jo tajos ir vielas, kam piemīt antibakteriālas īpašības. Izkaltētas piparogas – tādas, kādas mēs tās visbiežāk pērkam un lietojam, mazina piesātināto taukskābju izraisīto negatīvo ietekmi uz veselību. Mājas apstākļos melnie pipari plaši tiek lietoti saaukstēšanās un klepus gadījumā.

Kardamons – garšviela, bez kuras Indijā nav iedomājama lielākā daļa ēdienu. Kardamons mazina kuņģa skābes veidošanos, līdz ar to ir vērtīgs cilvēkiem ar tā saucamo atviļņa slimību. Tāpat kardamonu plaši pielieto kā elpas atsvaidzinātāju. Šo garšvielu Indijā lieto, lai stimulētu apetīti, kā arī mazinātu nelabuma sajūtu. Kardamonam piemīt diurētiskas īpašības, jo tas bagātīgi satur kāliju. Mediķi kardamonu iesaka lietot cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu.

Muskatrieksts – koncentrēts vitamīnu, flavonoīdu, ēterisko eļļu produkts, ko indieši iesaka iekļaut ne vien ēdienu receptēs, bet arī kā ārēju pretsāpju līdzekli, uzklājot to uz sāpošās vietas. Vietējo iedzīvotāji zina teikt, ka muskatrieksts uzturā nodrošina asu, smalku un precīzu smadzeņu darbību!

Koriandra lapas ir atrodamas katras indiešu ģimenes mājās. Tās lieto ēdienu rotāšanai un dažādu čatniju pagatavošanai. Koriandra lapu un sēklu labums ir liels – ir zināms, ka šis augs spēj mazināt glikozes līmeni asinīs, kā arī zema blīvuma jeb „sliktā” holesterīna daudzumu, bet paaugstina „labo” jeb augsta blīvuma holesterīna līmeni asinīs. Sēklas satur daudz šķiedrvielu, dzelzi un magniju.

Lauru lapas, Indijā pazīstamas kā „Tejpatta”, cilvēkiem ar diabētu ir labi zināmas un efektīvas cukura līmeņa mazinātājas asinīs. Lauru lapas ir bezgala aromātiskas, vitamīniem un minerālvielām bagātas (tāpēc tās iesaka samalt un pievienot ēdienam), tās, līdzīgi kā koriandrs, regulē holesterīna un triglicerīdu līmeni asinīs. Indijā lauru lapas lieto gremošanas procesu stimulēšanai, sirds – asinsvadu sistēmas stiprināšanai, arī kā līdzekli pret saaukstēšanos un infekcijām.

Minētajā publikācijā aprakstītas vēl citu populārāko no Keralas nākušo garšvielu pozitīvās īpašības, un tas liek domāt, ka indiešu virtuve ir ne tikai bezgala aromātiska, bet arī liels ieguvums labai veselībai.

Īpaši iesakām izmēģināt lieliskos Teličeri piparus no Keralas apgabala: https://manasgarsas.lv/prod…/teliceri-melnie-pipari-graudos/

Melnās sinepju sēklas

Ideāla garšviela un bagāts ēterisko eļļu (vidēji 46 – 48%), olbaltumvielu (vidēji 43%), magnija, fosfora, vara un arī B grupas vitamīnu produkts aso un pikanto garšu cienītājiem ir – melno sinepju sēklas, iegūtas Indijā. Kā jau visās sēklās esošās eļļas, arī sinepju eļļa ir ārkārtīgi augstvērtīga – tai piemīt antiseptiskas īpašības, tā uzlabo imūnsistēmas un sirds – asinsvadu sistēmas darbību.

Melno sinepju sēklas ir visasākās, salīdzinot ar dzeltenajām vai brūnajām sēkliņām, taču tas netraucē šo lielisko produktu vēl kombinēt ar čili un melnajiem pipariem, mārrutkiem, ingveru, kā arī ar citrusaugļu miziņām, lai iegūtu daudzveidīgāku garšu. Sinepju sēklas izmērcējot vēsā ūdenī un sablendējot ar šo pašu ūdeni, etiķi, citrona, laima vai apelsīnu sulu, vīnu, alu un pat stiprākiem alkoholiskiem dzērieniem, un pievienojot medu, iegūst lielisku piedevu gaļas un zivju ēdieniem.

Pārsteidzoši garšu sagādās augļu un sinepju sēklu kombinācija, kuru varat papildināt ar krustnagliņu, kardamona un kanēļa aromātu. Sautējot gaļu kopā ar šādi bagātinātu sinepju masu, izdosies lielisks ēdiens!

Sinepju sēklas ir arī ļoti dekoratīvs produkts – ar tām varat apkaisīt svaigus salātus, svaigu lasi, biezpienu un svaigo sieru. Sēkliņas iederēsies uz picām un karstmaizēm. Veselas sinepju sēklas bagātinās marinādes garšu, savukārt samaltas tās varat iekļaut dažādu garšvielu maisījumos.

Garšvielu pasaule = polifenolu valstība

Zem nosaukuma polifenoli sarindojas virkne dažādu augu izcelsmes vielu, kam ir pārliecinoši liela nozīme labas veselības saglabāšanā – tie aizkavē un nomāc iekaisumus organismā, tiem piemīt spēja pasargāt organismu no audzējiem, neirodeģeneratīvām un sirds – asinsvadu slimībām. Arvien pārliecinošāki ir pētījumi, ka polifenolus saturošie produkti, ēsti kopā, piemēram, ar grilētu, ceptu gaļu, mazina termiskās apstrādes laikā veidojošos kaitīgo kancerogēno vielu ietekmi uz organismu.

Produkti ar izteiktu, reizēm sīvu un pat asu garšu un smaržu, kā arī izteiksmīgu krāsu liecina, ka tajos atrodas vesela polifenolu valstība. Apkopotie pētītie dati par „Top 100 produktiem pēc polifenolu koncentrācijas tajos (mg/100 g produkta)” atklāj, ka lielākā daļa no pirmajiem – polifenolus visbagātīgāk saturošajiem trīsdesmit produktiem ir tieši garšvielas, garšaugi un tumšās krāsas ogas. Pirmajā vietā atrodas krustnagliņas (15 188 mg polifenolu/100 gramos), tad seko kaltētas piparmētras (11 960 mg polifenolu/100 gramos), anīsa zvaigznes (5460 mg/100 gramos), kakao pulveris, selerijas sēklas, aronijas, melnā plūškoka ogas, salvija, rozmarīns, timiāns, upenes un vēl citi vērtīgi produkti, bet saraksts ar šiem Top 100 produktiem noslēdzas ar tādiem vairāk zināmiem produktiem – kā ķimenes (33 mg polifenolu/100 gramos), kaltēti pētersīļi (25 mg polifenolu/100 gramos), zaļās vīnogas (15 mg polifenolu/100 gramos) un, piemēram, burkāni (14 mg polifenolu/100 gramos). Starpība polifenolu koncentrācijas ziņā starp krustnagliņām un ķimenēm ir milzīga, taču jāņem vērā arī šo garšvielu patēriņš. Krustnagliņas un arī anīss, iespējams, nebūs tie produkti, kurus mēs aizrautīgi lietosim ikdienā, taču ir vērts uz to tiekties.

Ja skatāmies uz Top 100 polifenolus visvairāk saturošajiem produktiem vienā vidēji lielā porcijā, tad visaugstākā šo aktīvo vielu koncentrācija būs melnā plūškoka ogās, aronijās un upenēs (vidēji 1500 mg polifenolu/145 gramus lielā porcijā), saldajos ķiršos, zemenēs, kazenēs un avenēs (vidēji 320 mg polifenolu/150 gramus lielā porcijā), melnajā un zaļajā tējā (vidēji 180 mg polifenolu/200 ml gatavas tējas).

Polifenoli augiem sniedz milzīgu aizsardzību, kaut vai, piemēram, pret puvi. Vai neesat nekad domājuši, kā purvā augošie koki spēj gadiem mirkt ūdenī, bet nesapūt. Tāpat rūgtajā, sīvajā mizā vai sulā esošie polifenoli aizsargā augus pret baktērijām, vīrusiem, parazītiem, kā arī pret UV starojumu. Savukārt ir polifenoli, kas apgādā augus ar krāsu pigmentiem – tos mēs pazīstam kā karotinoīdus.

Ir milzīgs prieks apzināties, ka šī augu valsts bagātība – polifenoli, ir tik plašā klāstā pieejama arī mums. Izmantosim iespēju un lietosim vairāk uzturā garšvielas, garšaugus un arī ogas, par kuru labvēlīgo ietekmi patiesībā ne tuvu mēs nezinām visu.

Lavandas zilie ziedi

Lavandu zilie lauki, līdzīgi kā Latvijā rudzupuķes, ir Francijas un arī Austrālijas lepnums. Simtiem gadu lavandas ziedi ir priecējuši acis un to reibinošais aromāts uzmundrinājis garāmgājējus. Pamazām ziedi ienākuši arī virtuvē… rīta rasai nožūstot, tie pumpuros noplūkti un izkaltēti.

Manas Garšas piedāvā bioloģiski sertificētus lavandas ziedus, kurus droši var iekļaut iemīļotākajās ēdienu receptēs! Kulinārijā pamatā izmanto kaltētus ziedpumpurus – tie bagātīgi satur lavandas ēterisko eļļu, no kā arī veidojas īpašā smarža un garša. Francijā populārs ir lavandas medus un sīrups, ko izmanto lavandas cepumu un zefīra gatavošanā. Lavandas aromāts daudziem var šķist pārāk specifisks, spēcīgs un koncentrēts, tāpēc lavandas ziedus ieteicams pievienot garšvielu un garšaugu maisījumiem! Lielisku garšas un smaržas buķeti lavanda radīs kopā ar kanēli, rožu ziedlapiņām, kardamonu, muskatziediem, arī ar dillēm. Pasaulē plaši zināmais Provansas garšvielu maisījums (baziliks, majorāns, timiāns, estragons, selerija) arī ietver lavandas ziedus. Augļu deserti – piemēram, no āboliem, bumbieriem, banāniem un persikiem kļūs daudz izteiksmīgāki, ja pievienosiet nedaudz lavandas ziedu, kā arī medu.

Lavandu mēdz pievienot arī gaļas (izcili labi – ar jēra gaļu) un dārzeņu sautējumiem, dažādiem desertiem no saldā krējuma un maskarpones siera, aitas un kazas piena produktiem, saldējumiem, sorbertiem, šokolādes kūkām un kēksiem, kā arī maizei un ievārījumiem, želejām un sīrupiem.

Izteikti aromātiska, garšīga un vērtīga izdosies lavandas tēja – tā nomierina nervu sistēmu, radot relaksējošu efektu, tāpēc ieteicama stresa, baiļu sajūtas un satraukumu gadījumā. Lavandas tēja mazina galvas sāpes un arī uzlabo atmiņu. Kombinējot lavandas ziedus ar citiem aromātiskiem kaltētiem augiem, iegūsiet daudzveidīgāku tējas garšu!

Līdzīgi kā gatavo vaniļas cukuru, ievietojot cukurā vaniļas pāksti, tāpat var pagatavot lavandas cukuru – labi noslēdzamā burkā ieberiet brūno cukuru un pievienojiet lavandas ziedus. Ļaujiet garšai ievilkties vismaz nedēļu. Šādu lavandas cukuru pievienojiet tējai, kafijai un desertiem!

 

“Topi Vesels” kvalitātes zīme

kvalitātes zīme1

„Manas Garšas” lepojas paziņot, ka mums ir piešķirta kvalitātes zīme „Topi Vesels”! Patiesi esam centušies, lai klientiem tiktu nodrošinātas labākās, svaigākās un visādā citādā ziņā augstvērtīgākās garšvielas un garšaugi, un tāpēc patiess prieks, ka esam novērtēti. Solām jau iesākto radošo un aizraujošo darbu tikpat azartiski turpināt un papildināt savus krājumus ar jaunām, vērtīgām, veselību veicinošām garšvielām, garšaugiem, bezgala aromātiskiem pipariem un augiem dažādu tēju maisījumiem. Sirsnīgs paldies Ancei no topivesels.lv!

Tomātu pulveris

Unikāls, augstvērtīgs, aromātisks un virtuvē ļoti plaši izmantojams produkts jebkurā gadalaikā ir tomātu pulveris. Nebaidieties no nosaukumu – pulveris! Tomātus dehidratējot (atūdeņojot, izkaltējot) un samaļot, iegūst lielisku, dabisku, uzturvielām bezgala bagātīgu produktu. Turklāt nav jābaidās, ka šis produkts, ja vien to uzglabā gaismu un skābekli necaurlaidīgā traukā, sabojāsies un zaudēs savu vērtību.

Datu bāze nutritiondata.self.com vēsta, ka 100 grami tomātu pulvera satur 13 grami olbaltumvielu jeb proteīna, 117 mg vitamīna C (dienas deva!), 12 mg vitamīna E (dienas deva!), pusi dienas devas no lielākās daļas B grupas vitamīniem. Tomātu pulverī (100 gramos) ir vairāk nekā puse dienas devas šķiedrvielu, kas ir ārkārtīgi nozīmīgas imunitātes, labas gremošanas sistēmas darbības un cukura līmeņa asinīs līdzsvarošanas uzturēšanā. Tomātu, kā arī citu kaltētu produktu lielais „plus” ir bagātīgais kālija avots. Kālijs ir pretstats nātrijam – tas palīdz no organisma izvadīt lieko ūdeni, tādējādi mazinot tūskas, kā arī nodrošina labu sirdsdarbību. Tomātu pulveris satur vairāk nekā pusi dienas devas kālija (1927 mg/100g produkta), kā arī ievērojamu daudzumu magnija, vara un mangāna.

Manas Garšas iesaka no saulainās Itālijas iegūtu tomātu pulveri iekļaut mērcēs, sacepumos, sautējumos, zupās, gaļas ēdienos, makaronu un rīsu ēdienos, kā arī pārkaisīt mājās gatavotiem popkorniem. Izmēģiniet pievienot tomātu pulveri zaļajiem smūtijiem pavasarī kopā ar pirmajām nātru lapiņām un kresēm, kā arī mūsu garšvielu maisījumu konstruktorā pagatavot antioksidantiem bagātu, aromātisku garšvielu maisījumu no kaltēta čili, ķiploku pulvera vai granulām, tomātu pulvera un nedaudz kurkumas.

MUSKATZIEDI

Garšvielu pasaulē plašāk zināmo muskatriekstu jeb muskatsēklu dabā maigi apņem koši sārts, vaskots apvalciņš – muskatzieds – ar muskatriekstam līdzīgām garšas īpašībām, dažiem sajūtamu piparu un kanēļa dueta aromātu, taču kopumā izsmalcinātāku, saldāku un liegāku garšu, kura var tikt ātri nomākta un pazaudēta, ilgstoši karsējot, cepot, grilējot un šmorējot. Lai paglābtu smalko un trauslo muskatziedu aromātu, šo garšvielu ieteicams pievienot saudzīgi gatavotiem ēdieniem vai arī tuvu ēdiena gatavības brīdim.

Muskatziedu – gan veselā, gan maltā veidā kulinārijā visā pasaulē izmanto ļoti plaši – pievienojot tik pat labi ceptai gaļai, kā – smalkiem desertiem kopā ar kanēli, ingveru un krustnagliņām. Muskatziedi arvien bijuši retāk sastopami un iegādājami, tāpēc arī gardēžu vairāk iekāroti.

Muskatzieds atšķirībā no tā kodola – muskatrieksta ir daudzveidīgāks un uzturvielām bagātāks produkts. Sārtajā ziedā ir mazāk kilokaloriju, taču ir augstāka dažādu neaizvietojamo taukskābju (eļļu), vitamīna A un C, karotinoīdu, dzelzs un kalcija koncentrācija. Piemēram, 100 gramos muskatziedu ir 21 mg vitamīna C, bet muskatriekstā – tikai 3 mg; arī karotinoīdu, kas organismā pārveidojas par vitamīnu A, muskatziedā ir gandrīz deviņas reizes vairāk nekā muskatriekstā. 100 g muskatzieda satur gandrīz 14 mg dzelzs, turpretim muskatrieksts tikai 3 mg.

Bioloģiski aktīvo vielu dēļ, kas sastopamas muskatziedos, tos medicīnā izmanto par pretsēnīšu, antidepresīvu, vēdera uzpūšanos, spazmas un sliktu dūšu mazinošu un gremošanu veicinošu līdzekli, taču muskatziedus un arī muskatriekstus neiesaka lietot grūtniecēm un ar krūti barojošām māmiņām. Tāpat muskatziedus izmanto nieru slimību un bezmiega novēršanai. Ārēji, lokāli muskatziedu uzklāj uz ādas sāpju mazināšanai, īpaši locītavu vietās.

Pašlaik nav noteikts kāds zinātniski pamatots limits dienas devai muskatzieda, taču drošības nolūkos tiek ieteikts nelietot vairāk par 500 mg muskatzieda dienā. Lielākas devas, iespējams, var izraisīt toksisku efektu.

Lielisks izdosies deserts no āboliem, ķirbja un dzērvenēm, kas gabaliņos sagriezti un pārkaisīti ar brūnā cukura, pilngraudu auzu miltu, šķipsniņu jūras sāls un svaigi maltu muskatziedu maisījumu. Starp ābolu un ķirbju gabaliņiem ielieciet sviesta piciņas.

Rožu ziedlapiņas

Laikam nav neviena, kas būtu vienaldzīgs pret rozēm! Ar rožu ziediem un to smaržu mums asociējas romantiskas jūtas, mīlestība, vasaras tveicīgie vakari un skaistu svētku svinēšana..

Maigi rozā un violetās, trauslās un bezgala aromātiskās rožu ziedlapiņas no Marokas, ko Manas Garšas iekļāvusi savā garšvielu kolekcijā, audzētas speciāli kulināriem mērķiem, jo ne katru smaržojošu rožu ziedu, kas aug piemājas dārziņā, drīkst pievienot ēdienam.

Vidusāzijā dzīvojošie daudzveidīgo garšu mīļotāji rožu ziedlapiņas savās receptēs iekļāvuši jau kopš seniem laikiem. No maigajām lapiņām gatavots rožūdens, rožu ievārījums, tējas, liķieris, etiķis, vīns un medus. Arī mūsdienās šie produkti – gan no svaigām, gan saudzīgi kaltētām ziedlapiņām tiek gatavoti un ir ļoti iecienīti visā pasaulē. Pārkaisiet kaltētos ziediņus šokolādes desertiem; pievienojiet tās kopā ar drupinātiem riekstiem, čia sēkliņām, svaigu augļu vai ogu gabaliņiem rīta auzu biezputrai; sablendējiet lazdu riekstu pienu ar svaigām ogām un rožu ziedlapiņām; pievienojiet tās cepumu mīklai un mājās gatavotiem, kvalitatīviem popkorniem ar medu un kanēli; trauslās ziedlapiņas lieliski iederēsies mājās gatavotu zefīru masā; tās sniegs baudu dažādu tēju mīļotājiem, un papildinās garšu un vizuālo noformēju vēl daudziem jūsu gatavotiem ēdieniem.

Rūpīgi un saudzīgi kaltētas rožu ziedlapiņas ir bagātas ar C vitamīnu, kā arī kalciju, taču jāņem vērā, ka tās ir ļoti vieglas, un nespēs mūs pietiekoši apgādāt ar vitamīniem un minerālvielām.

Kaltētu rožlapiņu uzlējumus izmanto galvassāpju novēršanai, kā arī gremošanas procesu veicināšanai pēc ēšanas. Kompreses, kas izmērcētas ziedlapiņu uzlējumā, ir labs pretiekaisuma līdzeklis. Novērots, ka no rožu ziediem gatavotiem smaržūdeņiem piemīt nervu sistēmu nomierinošs, līdzsvarojošs un depresijas gadījumā tonizējošs efekts.

Zemāk iedvesmai dažas receptes svaigu rožlapiņu izmantošanai kulinārijā, taču vairākās no receptēm varat svaigo lapiņu vietā izmantot arī kaltētās.

Rožlapiņu deserts

  • 50 g svaigu rožlapiņu
  • 0,75 l saldais krējums
  • 75 g pūdercukurs
  • 6 olu dzeltenumi
  • 4 olu baltumi
  • 25 g želatīns

Saldajā krējumā (0,5 l) liek ziedlapiņas un vāra 15 minūtes. Nolej sietā un atdzesē. Olu dzeltenumus sakuļ ar saldo krējumu un sakuļ ar novārījumu. Iegūto šķidrumu liek uz mazas uguns un vāra, līdz tas pacelsies. Noņem no uguns, pievieno izkausēto želatīnu un sakultus baltumus. Lej deserta traukos un liek ledusskapī sastingt.

Rozā liķieris

  • 125 g rožlapiņas
  • 0,5 l ūdens
  • 0,5 l konjaks
  • 250 g pūdercukurs
  • ½ TK kanēlis

Rožu ziedlapiņas pārlej ar ūdeni un slēgtā traukā liek nostāvēties uz divām dienām. Tad šķidrumu nolej caur marli un pievieno konjaku. Pievieno kanēli, cukuru un liek nostāvēties 14 dienas. Atkal nokāš un sapilda mazās pudelītēs.

Rožlapiņu ievārījums

  • 200 g tējas rozes ziedlapiņas
  • 2 kg cukurs vai medus
  • 1-2 citrona sulas
  • 5 glāzes ūdens

Vispirms jāsagatavo rozes ziedlapiņas: ievārījumam izmanto sarkano vai rozā rožu ziedlapiņas, tās pārlasa un noņem visu bojāto un sakaltušo. Ar šķērēm apgriež ziedlapiņu baltās un dzeltenās daļiņas pie pamatnes. Smalki sagriež un nomazgā aukstā ūdenī.

Sīrupa gatavošana: ūdeni sajauc ar cukuru un uzvāra. Nokāš un atkal uzvāra. Tad pievieno sagatavotās rožlapiņas.

Ievārījumu vāra uz mazas uguns ~ 20-30 minūtes, līdz sīrups sarecēs (ievārījuma pile sastingst). Vārīšanas laikā pievieno pa 1 TK citrona sulu, līdz ievārījums iegūst dabisku, skaistu un rozā ievārījuma krāsu.

Karstu ievārījumu lej nelielās burciņās, aizvāko un apgāž otrādāk.

Rožlapiņu vīns

  • 2 l rožu ziedlapiņas
  • 4 l ūdens
  • 1,5 kg cukurs
  • 1 apelsīna sula
  • 2 citronu sula
  • vīna raugs

Rožlapiņas nomazgā aukstā ūdenī un sapilda lielā, stikla pudelē. Atsevišķi sagatavo sīrupu: uzvāra ūdeni kopā ar cukuru un atdzesē. Atdzesētu sīrupu lej stikla pudelē, pievieno raugu, apelsīna un citrona sulu pēc garšas.

Pudeli aizver ar vīna (raudzēšanas) korķi un dod iespēju vīnam rūgt (kā vīnogu sulai). Iegūto šķidrumu cenšas nemaisīt un nokāš caur marli citā pudelē. Atkal aizver ar korķi un raudzē 1-2 nedēļas. Gatavo vīnu lej pudelēs un iztur pāris mēnešus.

Rožu medus

Svaigas rožlapiņas ieber burkā un uzkaisa cukuru (1:1 pēc svara). Cukurs saskaroties ar rožu ziedlapiņām sāk kust un izvelk no rožlapiņām sulu, kas veido biezu un caurspīdīgu šķidrumu, kas atgādina medu ar fantastisku garšu un aromātu. Ziedlapiņas un cukuru var pievienot burkai ik pa laikam, kad iepriekšējais sakrities. Rožu medus nekad nepelē un nerūgst. Medu var pievienot citiem ievārījumiem, var pievienot degvīnu un iegūt liķieri.

Sacukurotas rožlapiņas

Sacukurotās ziedlapiņas vai rožu pumpurus (jau atvērušies) izmanto tortes un desertu dekorēšanai.

Vienā bļodiņā sakuļ stingrās putās olbaltumus, bet otrā bļodiņā ieber pūdercukuru. Ar pinceti ļoti akurāti norauj ziedlapiņas no zieda un katru lapiņu iemērc sakultajos olbaltumos un pēc tam pūdercukurā. Lapiņas liek uz folija vai cepamā papīra, ar ko izklāta cepamā veidne un liek kaltēties telpa, kurā ir svaigs gaiss. Izkaltētās un sacukurotās lapiņas uzglabā traukā, kas nosegts ar vairākām kārtām cepamā papīra.

Rozā etiķis

Stikla burku piepilda ar sarkanām, aromātiskām ziedlapiņām un piespiež. Pārlej vīna etiķi. Aizver ar vāku un liek nostāvēties pāris nedēļas. Nokāš un salej pudelēs.

Esam atvērti!

„Manas Garšas” uzticīgie draugi, sadarbības partneri, atbalstītāji un iedvesmotāji!

Ar milzīgu gandarījumu paziņojam, ka mūsu mājas lapa ir atvērta, un arī mēs paši – jauniem izaicinājumiem, idejām, atklāsmēm, pētījumiem un sadarbošanās iespējām!

Vislielāko paldies sakām mūsu māksliniecēm – Marutai par neatsveramo palīdzību unikālā dizaina veidošanā, kā arī Aijai par lieliskajām garšvielu fotogrāfijām!

Mūsu piedāvāto garšvielu klāsts arvien papildinās. Turpinām meklēt kvalitatīvākos, aromātiskākos, pēc iespējas svaigāk kultivētos un kaltētos produktus, lai nodrošinātu Jums iespēju iegādāties vislabākās kaltētās garšvielas, garšaugus, arī sēklas un ogas. Lielākā daļa produktu mums ir nemaltā veidā, lai pēc iespējas ilgāk uzturētu garšas un smaržas īpašības. Tieši šādā – nemaltā veidā – mēs Jums piegādāsim garšvielu maisījumus, kuru aromāta burvību varēsiet izbaudīt savās mājās – maļot, smalcinot vai beržot piestā.

Sniedzam Jums privilēģiju arī izvēlei starp BIO un konvencionālajām (parastajām) garšvielām. Ar bioloģiski audzēto un sertificēto garšvielu īpašībām, ietekmi uz veselību un ne tikai to vien solāmies Jūs iepazīstināt mūsu blogā.
Tā kā mūsu sākotnējā iecere un solījums atvērt mājas lapu pagājušā gada 1.novembrī palika neizpildīts, visiem, kas mums uzcītīgi sekojuši Facebook, kā arī piereģistrējuši savas e-pasta adreses mājas lapā, dāvinām iespēju Jūsu pirmajam pasūtījumam saņemt 30% atlaidi!

„Manas Garšas” komanda būs vienmēr gandarīta un pateicīga par ierosinājumiem, komentāriem, jautājumiem!

Projekts izstrādāts sadarbībā ar: